Būvniecība, signalizācija un dubultstandarti

Kopš traģiskās nelaimes Zolitūdē ir pagājušas jau trīs nedēļas. Daudzas lietas ir mainījušās šajā laikā – “Maxima” tiek boikotēta, veikali pārbaudīti, eksperti pieaicināti, vispārēja rosība.

Objektu apsekošana man liekas visai baltiem diegiem šūta padarīšana. Ir konstatēts, ka bīstamas ir 13 Maximas un 18 Rimi un SuperNetto veikali. To raksta visās ziņās. Tikai – neviens nesaka, kuri ir tie bīstamie veikali, bet gan tikai to, ka īpašniekiem 2 nedēļu laikā ir jānovērš konstatētie bojājumi. Tā vien liekas, ka “apsekošana” notikusi pēc loto principa, nepaceļot dibengalus no ērtajiem sēdekļiem ofisos un uz labu laimi izlozējot neveiksmīgos veikalus. Tagad pēkšņi atklājas, ka ne mazums publisko ēku, kuras darbojas, nemaz nav nodotas ekspluatācijā. Līdz 21. novembrim tā bija norma.

Tāpat norma bija arī pārkāpt visus būvniecības pamatprincipus, kā mēs to varam lasīt neskatāmos aculiecinieku rakstos, kuri paši ir piedalījušies būvniecībā.Tikai – kāpēc to visu raksta tikai par Maximas veikalu, garāmejot piebilstot, ka tā pat ir būvēti arī citi objekti Latvijā? Kāpēc nenosauc, kurās vietās ir nedrošās skrūves un kaimiņa Vasjas pa pālim metinātās konstrukcijas?

Tā pat daudzi pārmet Maximai, ka pēc signalizācijas ieslēgšanās netika evakuēti cilvēki. Bet, vai tu re kā!, nekas nav mainījies arī tagad:

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/489702-remontdarbu_del_domina_nostrada_signalizacija

http://nra.lv/latvija/107651-domina-sak-skanet-signalizacija-apmekletajus-neevakue.htm

Cilvēki dalās divās daļās – tie, kas redzēja evakuāciju un tie, kas neredzēja un nedzirdēja, esot (strādājot) Dominā. Citi muka, ko kājas nes, citi lēnām devās uz izeju, bet citi stāvēja, skatījās viens uz otru un prasīja, vai jābēg. Paradoksāli, jo pēc 21. novembra komentāros figurēja doma “signalizācija vienmēr ir svarīga un uzreiz jāmūk”. Šoreiz, par laimi, tā izradījās viltus trauksme būvniecības putekļu dēļ, khem, man vienīgai tas izklausās jau kaut kur dzirdēts? Tagad visi ieejot veikalā skatās uz griestiem, kur tad nu ir tās plaisas, bet reti kurš vairs iedomājas, ka nelaime var celties arī no brūkošas grīdas vai ugunsgrēka.

Mazliet ārpus tēmas – kāpēc vispār Maxima bija jāietaisa (neliterārs, bet spēcīgs vārds!) pa vidu tādam Kairas tipa burgeram: autostāvvieta – veikals – parciņš? Vai tiešām Zolitūdē vietas pietrūkst, kur zemes līmenī parciņu taisīt? Vai arī tas bija cilvēku noslāņošanai, sak, neies tak tie parastie bauri pa manu dārgo parciņu bradāt.

Trešā lietas, kas man likās apspriešanas vērta, ir Maximas boikots. Sagatavotās skrejlapas, kas cirkulēja pa sociālajiem tīkliem, manī izraisīja tādu smīna un žēluma kokteili. Pirmais punkts: “Maximai peļņa ir svarīgāka par cilvēku dzīvībām”- ja mēs atgriežamies pie ekonomikas pamatiem, tad pirmā definīcija, ko man iemācīja saistība ar uzņēmējdarbību ir “Uzņēmējdarbība ir darbība, kurā jāiegulda kapitāls, lai varētu uzsākt preču ražošanu, pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu un gūt peļņu.” Uzsvars uz pēdējiem diviem vārdiem – gūt peļņu. Es nesaku, ka atbalstu šādu politiku ar tādiem rezultātiem, bet pamēģiniet sevi iedomāties veikala vietā:

Jums ir uzņēmums, kas apkalpo klientus. Blakus dzīvoklī ir kaimiņš metinātājs, kurš 2x dienā ieslēdz signalizāciju visai mājai. Pēc cik ilga laika jūs sāksiet ignorēt signalizāciju – dienas, divām, nedēļas, mēneša? Padomājiet godīgi pie sevis. Cik klientus jūs izmetīsiet ārā (ja pieņem, ka nepārtraukti pie jums ir 5 klienti)? Tieši tādu es redzu situāciju Maximā – būvdarbi notika, signalizācija trakoja. Tagad jau vairs nav iespējams noteikt, cik reizes tas notika metinātāju, cik reizes jumta konstrukciju dēļ.

Nākamais punkts skrejlapās – vergturu attieksme pret darbiniekiem. Tagad pēkšņi visi boikotētāji ir kļuvuši par cilvēktiesību aizstāvjiem. Es saredzu nelielu divkosību, jo raksti par slikto attieksmi pret darbiniekiem ne tikai Maximās, bet arī citās lielveikalu ķēdēs, bija regulāri, bet biežākais komentāros paustais viedoklis – “ej prom un strādā citur, kaut gan, kur tevi tādu ņems”.

Vienīgais, ko Maxima tiešām darīja nepareizi – komunikācija ar cilvēkiem un presi. Tagad, attapuši savas kļūdas, steidz nokaunēties, atvainoties un solīt visu to labāko. Redzēsim, cik daudzi no solījumiem tiks izpildīti, kaut gan ar mūsu politiķiem dzīvojot, jau 5% izpildījums no 100% solījumu liekas labs rezultāts.

 

P.s. Apzinos, ka šajā rakstā ir ne mazums pozitīvisma Maximas virzienā. Pirms par mani tiek izteikti pārmetumi par pērkamību, es varu bez sirdsapziņas pārmetumiem paziņot, ka man Maxima nav maksājusi par reklāmu un viss manis paustais ir manis pašas domu atspoguļojums 🙂